Viens magnolijas koks maigi zied, laika spraugās iezīmējot elegantas dzejas stūrīti

Dzīves burzmas un nemiera vidū, mēs vienmēr ilgojamies atrast mierīgu stūrīti, kur mūsu dvēseles varētu atpūsties un dzeja varētu klusi augt. Vienīgais magnolijas koks, ar kuru es dalos ar jums visiem, ir kā maiga feja, kas nāk no laika dzīlēm. Laika spraugās tas mums ieskicē elegantas dzejas stūrīti, liekot pat parastajām dienām mirdzēt spoži.
Katra ziedlapa ir viegli saritinājusies, ar dabisku arku, it kā tā tikko būtu piedzīvojusi maigu vēsmu un tagad izstiepj savu stāju, pilnībā uzplaukstot savā skaistumā. Putekšņlapas ir maigi dzeltenas, kā saules skūpstītas fejas, kas punktējas starp ziedlapiņām, piešķirot šai magnolijai dzīvīguma un rotaļīguma pieskārienu.
Naktī, kad guļu gultā un skatos uz klusi ziedošo magnoliju uz naktsskapīša, visas raizes un nogurums manā sirdī šķiet acumirklī aizslaucīts prom. Ziedlapiņas maigā gaismā izstaro mierīgu un klusu auru, liekot man justies kā klusā sapnī. Tās sabiedrībā es katru nakti varu īpaši cieši gulēt. Kad no rīta pamostos un ieraugu tās burvīgo izskatu, arī mans noskaņojums kļūs īpaši patīkams.
Novietojiet to rakstāmgalda stūrī. Kad es sēžu pie rakstāmgalda, ar seju pret datoru vai grāmatu, un jūtos noguris, kamēr vien es skatos uz šo magnoliju, mani aizkustina tās vienkāršais un elegantais skaistums, un iedvesma uzplūdīs kā avots.
Dzīve var būt vienkārša, bet, ja vien mēs atklājam un radām ar sirdi, mēs varam ieskicēt savas vienkāršās un elegantās dzejas stūrīti laika spraugās. Viena vienīga magnolija ir atslēga, kas mums atbloķē poētisku dzīvi. Kāpēc gan neizvēlēties vienu arī sev un ļaut tai mūs pavadīt katrā brīnišķīgajā dienā?
ķekars ēdināšana Baudot ģimene


Publicēšanas laiks: 2025. gada 25. aprīlis