Dzīve ir kā veca plate ar nospiestu cilpas poguBurzma un rosība no deviņiem līdz pieciem, vienmuļā ātrā ēdināšana un nedalītā krēsla – šīs sadrumstalotās ikdienas rutīnas veido vairuma cilvēku dzīves ierasto ainu. Tajās dienās, kas bija pilnas ar nemieru un izsīkumu, es vienmēr jutu, ka manā dzīvē trūkst kāda gaiša plankuma, un manu sirdi pildīja nožēla par plaisu starp manu ilgošanos pēc ideālas dzīves un realitāti. Tikai tad, kad satiku to vienīgo trīsgalvaino saulespuķi, kas ziedēja unikālā pozā, es klusi izlīdzināju grumbas savā sirdī un no jauna atklāju gaismu savā parastajā dzīvē.
Aiznes to mājās un ieliec baltā keramikas pudelē pie gultas. Visa istaba acumirklī tiek apgaismota. Pirmais rīta saules stars iespīdēja pa logu un krita uz ziedlapiņām. Trīs ziedu galviņas izskatījās kā trīs mazas SAULES, laužot siltu un žilbinošu gaismu. Tajā brīdī es pēkšņi sapratu, ka arī parastām dienām var būt tik spožs sākums. Es mēdzu vienmēr sūdzēties, ka dzīve ir pārāk vienmuļa, katru dienu atkārtojot vienu un to pašu rutīnu, bet es nepamanīju, ka, ja vien es atklāju ar savu sirdi, vienmēr gaidīs negaidīts skaistums. Šī saulespuķe ir kā dzīves sūtīta vēstnese, kas izmanto savu unikalitāti, lai atgādinātu man, ka nav nepieciešams apsēsties ar tāluma dzeju; arī mazie prieki mūsu acu priekšā ir lološanas vērti.
Ar savu īso, bet spožo ziedēšanu tas ir ienesis jaunu vitalitāti manā dzīvē. Tas liek man saprast, ka dzīves dzeja neslēpjas tālās un nesasniedzamās vietās, bet gan katrā mirklī mūsu acu priekšā. Kādā dzīves stūrītī vienmēr atradīsies negaidīts skaistums, kas dziedē šīs nelielās nožēlas un izgaismo ceļu uz priekšu.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 3. jūnijs